Latvijas Nacionālais kultūras centrs izdevis divus DVD ar stāstiem par meistariem un viņu prasmēm.

Latvijas Nacionālā kultūras centra un Vides Filmu studijas veidotais videomateriāls „8 brīnumlietas, ko latvieši joprojām dara” iepazīstina ar astoņiem seniem amatiem un to pratējiem. Šie meistari piedalījās pirmajā akcijā, kurā aicinājām satikt savu meistaru - Tradicionālo prasmju skolā 2009. gadā.

DVD iekļautās prasmes: Rucavas cimdi, Puzuri, Nēģu zveja, Vienkoči, Piebalgas lielie lakati, Peternes, Maizes cepšana un Senie mūzikas instrumenti.

Karošu grebšana. Meistars Gatis Zariņš

Meistars sevi dēvē par „kokgrebi". Karošu grebšana ir lielisks stresa vai dusmu noņēmējs, jo, kamēr cilvēks ir darba procesā, tikmēr ķibeles jau ir aizmirsušās. Kokgrebšana ir Gata sirdslieta. Viņš spēj nekam nederīgā koka gabalā, saknē vai zarā saskatīt ko īpašu un izgrebt patiesi kaut ko interesantu. Viņš ir arī ļoti labs stāstnieks un ar humoru saka, ka, lai izgrebtu kaut ko skaistu, ir vajadzīga mūza, kāda sieviete, jo bez viņām jau nekur. Daži meistara darbi ir pārdoti plašajā pasaulē, bet parasti Gatis priekšroku dod dāvināšanai, neatkarīgi no tā, cik daudz darba ir ieguldīts, jo, dāvājot kādam prieku, pašam rodas divkāršs prieks.

Salnavas tautas muzikanti

Kādreiz, Ulmaņlaikos, katrā Kārsavas sētā varēja dzirdēt garmoškas spēli. Spēlēja visi, citam sanāca labāk, citam ne tik labi, bet mūzika bija dzirdama visur. Visos godos un arī vakaros krēslas stundās Kārsavas iedzīvotāji dziedāja un muzicēja. Un tikai tad, kad bija izdziedājušies, varēja doties pie miera. Muzikante saka, ka nekādas īpašas sagatavotības nevajag, visa saspēle notiek pēc dzirdes. Lai kļūtu par tautas muzikantu, nevajag mācīties augstās skolās, tam vienkārši ir jābūt aicinājumam.

Knipelēšana. Meistare Vanda Podiņa

Vanda Podiņa knipelēt iemācījās 1995. gadā. Knipelēšana ir īpaša mežģīņu darināšanas tehnika: daudz pavedienu, katra galā knipelēšanas kociņš, kas palīdz tos pacelt un savīt. Knipelētas mežģīnes pazīstamas arī latviešu etnogrāfijā, piemēram, dvieļu galos, tās izmanto arī tautastērpos, bet meistare knipelēšanas tehnikā darinātās mežģīnes izmanto mūsdienīgos tērpos, jo tad var ļaut vaļu fantāzijai. Un šie tērpi nekad neiziet no modes. Vanda pārsvarā strādā pie pasūtījuma darbiem, jo katrs pasūtījums meistarei ir kā izaicinājums.

Amatu māja. Kokļu meistars Andris Roze

Pirmo kokli pie Latvijā pazīstama meistara Māra Jansona Andris izgatavoja savām meitām. Tad arī sapratis, ka paša gatavotai koklei ir īpašs skanējums un īpaša dvēsele. Andris Roze ir izgatavojis astoņas vai deviņas kokles -- katra tā ir īpaša un ar savu unikālo skanējumu. Paņemot rokā dēli, viņš jau zina, kādai koklei jāizskatās, jo materiāls amatnieku uzrunā. Meistars uzskata, ka vislabāk kokli gatavot kādam konkrētam cilvēkam, jo tad tā iegūst īpašnieka rakstura īpašības, līdz ar to kokles skanējums ir neatkārtojams.

Mērsraga smēde. Meistars Vilnis Vincevičs

Vilnis Vincevičs ir tautas lietišķās mākslas studijas „Auseklis" vadītājs, Latvijas Amatniecības kameras meistars. Mācījies pie pirmskara laikā skolotiem meistariem, un kā pats uzskata, tā bijusi tīrākā nejaušība. No sākuma prakse, līdz tomēr interese radusies daudz lielāka, un sācis strādāt par kalēju. Nav kalēja, kas būtu īgns, ļauns vai neapmierināts, drīzāk viņi ir ļoti labsirdīgi cilvēki. „Kalējs nav amats, tas ir dzīvesveids", tā domā pats meistars.

Dzintara apstrāde. Meistare Anita Kovjazina

Pirms vairākiem miljoniem gadu šeit, Latvijā, bija tropiskais klimats. Kādreiz Baltijas jūras vietā auga daudz skujkoku -- dzintara priežu. Vētras laikā, lūztot zariem, iztecēja sveķi, un tie paņēma līdzi visu, kas gadījās ceļā: kukaiņus, zālītes, skujas un citas sīkas lietas, veidojot dažādus dzintarus. Meistare apgalvo, ka strādāt ar dzintaru ir liela laime, jo patīkamā sveķu smarža un interesantais darba process atkal un atkal rosina jaunu ideju rašanos. Ieskatoties dzintarā, var saskatīt visumu, bet, kad paņemam to rokā, tas silda. Anita 56 savus dzīves gadus ir veltījusi dzintara apstrādei un saka, ka darbs ir jāveic ar prieku, jāieliek pozitīvā enerģija, un tad dzintars spēs arī ārstēt. Dzintars simbolizē sauli, laimi, mīlestību, enerģiju un veselību.

 

DVD „Satiec savu meistaru! I” tapis pēc pasākuma „Satiec savu meistaru! 2012”. Tas stāsta par sešiem Latvijas amata meistariem un viņu amata noslēpumiem.

Šeit vari iepazīt dzintara rotu gatavošanu, knipelēšanu, karošu grebšanu, kokļu izgatavošanu, kalēja darbus un Salnavas muzicēšanu.

Abiem DVD ir subtitri angļu valodā.